Períodu Rata Kambu Mudansa Maka'as, Afeta Viajen no EspozaunSociety
N(연합뉴스TV)
·2026.07.12
13
Koreia da Súl ohin loron enfrenta períodu ida ne’ebé ho taxa kámbiu aas (고환율 시대, *gohwanyul sidae*), ida ne’e sai ona tópiku prinsipál no preokupasaun boot ba populasaun tomak. Inflasaun ne’ebé sa’e maka’as halo folin sasán sira sai karun liu, liuliu ba viajen no importa sasán husi rai li’ur. Notísia sira hanesan husi Nate Newsprisms hatudu katak folin viajen husi Koreia da Súl sai boot tebes, hanesan mós ho esportasaun sira ne’ebé susar atu kompete iha merkadu globál tanba presu matéria prima aumenta no folin produtu ikus sai karun. Ida ne’e kria impaktu boot iha ekonomia nasionál, no Banku Sentrál Koreia da Súl mós buka meiu atu estabelese fali taxa kámbiu atu labele afeta ekonomia rai laran.
Ba traballadór estranjeiru no rezidente iha Koreia da Súl, períodu taxa kámbiu aas ne’e hatudu impaktu signifikativu. Ho won Koreia da Súl ne’ebé fraku kompara ho moeda seluk hanesan dólar Amerikanu, ida ne’e significa katak traballadór sira ne’ebé haruka osan ba uma sei simu valór ne’ebé menus bainhira troka ba moeda lokál sira nian. Alende ida ne’e, folin viajen ba sira-nia rai sai mós karun liu, halo susar ba sira atu vizita família. Kompañia ki’ik no médium (중소기업신문) mós preokupa ho oinsá atu adapta iha períodu ne’e, maski iha teknolójia AI mós atu ajuda, maibé kestaun kámbiu ne’e sei sai dezafiu boot.
Atu jere didi’ak situasaun ne’e, traballadór estranjeiru sira presiza hatene katak períodu taxa kámbiu aas bele sai “norma foun” (매일경제). Importante tebes atu halo planu finanseiru didi’ak, buka meiu atu ekonomiza osan, no konsidera opsaun investimentu ne’ebé seguru. Se presiza haruka osan ba uma, tenta atu halo nune’e bainhira taxa kámbiu di’ak liu, karik uza servisu troka osan ne’ebé ho taxa komisaun ki’ik. Mantein informadu kona-ba flutuasaun kámbiu no buka konsellu husi instituisaun finanseira sira bele ajuda iha desizaun importante sira, hanesan foti kréditu ka halo emprestimu.
Comment (0)