Ebola Sai Preokupasaun Globál, tanbasá Surtu Sei Kontinua Durasia?Society
N세계일보
·2026.07.06
27
Preokupasaun kona-ba surtu Ebola kontinua domina diskusaun iha Korea Sul, nu'udar tema ne'ebé sai trend iha media sosiál no notísias. Maski probabilidade pandemia globál ki'ik, númeru óbitu ba ébola iha Reinu Demokrátiku Kongu ultrapasa ona ema na'in 400, no kazos konfirmadu hamutuk na'in 1500 resin. Kazu konfirmadu primeiru iha Fransa reporta katak pasiente rekupera ona, maibé ida ne'e la hamenus preokupasaun públiku nian. Lian ne'ebé dala barak rona iha Korea mak "에볼라" (Ebola), reflete katak públiku sira akompaña tebes evolusaun hosi moras ne'e, liu-liu tanba notísia sira hosi ajénsia notísia internasionál no lokál kontinua hatudu katak númeru matebian besik ona ba 500, enkuantu peskiza kona-ba aimoruk atu trata virus Ebola (tipu Bundibugyo) hahú ona iha Kongu.
Ba traballadór estranjeiru no rezidente sira iha Korea, notísias kona-ba Ebola ne'e bele hamosu preokupasaun, liuliu ba sira ne'ebé mai hosi rejiaun iha Áfrika ne'ebé afetadu ka iha ligasaun ho fatin sira ne'e. Maski Korea rasik seidauk iha kazu konfirmadu Ebola, governu no instituisaun saúde sira iha rejiaun ne'e, inklui Korea, halo hela monitorizasaun atenta ba situasaun. Importante atu hatene katak servisu saúde iha Korea iha prontidaun atu hatán ba kualker ameasa saúde públika, no kontrolu iha fronteira sira mós reforsa ona. Traballadór estranjeiru sira labele pániku, maibé tenke kontinua akompaña informasaun ofisiál no tuir orientasaun hosi autoridade saúde.
Atu proteje an, importante tebes atu prátika ijiene pessoál ne'ebé di'ak, hanesan fase liman ho sabaun no bee beibeik. Evita kontaktu besik ho ema ne'ebé moras, no labele toka animál fuik ka animal mate. Se iha viajen ba fatin sira ne'ebé iha surtu Ebola, importante atu tuir orientasaun hosi Organizasaun Mundial Saúde (OMS) no autoridade lokál sira. Se sente moras ka iha síntoma hanesan isin manas, kolen, ka ulun moras, buka kedas tulun médiku no informa istória viajen ne'ebé loos ba doutór sira. Informasaun loos no tuir orientasaun saúde mak xave atu prevene no kontrola transmisaun moras ne'e.
Comment (0)